Pārmaiņu vadības indekss 2023.
Pasākums notika Latvijas nacionālās bibliotēkas telpās un tajā piedalījās Pārmaiņu vadības indeksa aptaujas dalībnieki no dažādām Latvijas organizācijām.
Svarīgākā bija atziņa, ka Latvijā teju pusē organizāciju pārmaiņas vada pēc sajūtas.
Pārmaiņu vadības indeksa 2023 rezultāti liecina, ka Latvijā organizācijās pārmaiņas plāno tikai 32%, mērķtiecīgai komunikācijai ar darbiniekiem gatavojas 12% organizāciju, savukārt krīzēm gatavi ir aptuveni trešdaļa. Taču tieši šie faktori visbiežāk nosaka pārmaiņu projektu izdošanos.
Veicot vairāku pārmaiņas virzošo faktoru analīzi, secināts, ka pārmaiņu vadības indekss ir 4,3 punkti no 10. Tas liecina par ārkārtīgi lielu izaugsmes potenciālu.
Tāpat kā gadu iepriekš arī šogad respondenti apliecinājuši, ka vairumā gadījumu organizācijās pārmaiņas vada pēc sajūtām. Šādu vērtējumu snieguši 47% pētījuma dalībnieku. Tikai 44% pētījuma dalībnieku daļēji vai pilnībā piekrituši apgalvojumam, ka lēmumus par pārmaiņu uzsākšanu balsta uz notikumiem apkārtējā vidē.
Vērtējot dalībnieku atbildes par galvenajiem šķēršļiem veiksmīgu pārmaiņu ieviešanai, jāsecina, ka salīdzinot ar gadu iepriekš, dalībnieki vairs nemin resursu trūkumu, taču atzīmē tādus faktorus kā: (1) vairākas vienlaikus notiekošas pārmaiņas, (2) komunikācijas trūkumu un (3) nepietiekamu vadītāju pārmaiņu vadīšanas kompetenci.
Viens no būtiskiem faktoriem pārmaiņu rezultatīvā ieviešanā ir komunikācija. Taču tāpat kā pērn, arī šogad 51% dalībnieku atzinuši, ka vadība ar darbiniekiem komunicē par pārmaiņām, kad viss jau ir izlemts un ir jāsāk jau pārmaiņu ieviešana. Kas norāda uz neizmantotajām iespējām, kas saistītas gan ar komunikācijas mērķa noteikšanu, gan rezultātu indikatoru definēšanu (11% apstiprina, ka tādi ir izvirzīti), gan skaidrību par to, kurš, ko un ar kādu mērķi komunicē, lai pārmaiņas izdotos (16 % respondentu piekrīt, ka ir skaidrība).
Vēl viens būtisks aspekts pārmaiņu indeksa rezultāta uzlabošanai ir vadītāju kompetence. 55% pētījuma dalībnieku norādījuši, ka augstākā līmeņa vadītājiem nav pietiekamas kompetences, lai veiksmīgi vadītu pārmaiņas, bet 57% teikuši, ka šīs kompetences pietrūkst vidējā līmeņa vadītājiem.
Ar pārmaiņu plānošanu un ieviešanu cieši saistīta arī gatavība krīzēm. Dati liecina, ka tikai aptuveni vienā trešdaļā organizāciju ir izveidoti priekšnoteikumi veiksmīgai krīžu pārvarēšanai. Lai arī 57% no visiem respondentiem uzskata, ka viņu organizācijā ir labi izstrādāts un ieviests krīžu vadības plāns, tikai 28% apstiprina, ka šis plāns ir atjaunots pēdējo 12 mēnešu laikā un ir aktīvs. Tāpat tikai 35% respondentu apliecinājuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņu organizācijā ir bijusi apmācība krīžu vadībā.
Pētījumu veica zināšanu platformas vadiparmainas.lv ekspertu komanda. Aptauja norisinājās laika periodā no 2023.gada 24. novembra līdz 29. decembrim. Pētījumā iesaistījās 157 respondenti no dažādām organizācijām - valsts pārvaldes un privātā sektora. 51% respondentu reprezentē speciālistu amata līmeni, savukārt 49% - dažāda līmeņa vadītājus.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Zaumane
Zināšanu platformas Vadi pārmaiņas eksperte